2 0
Read Time:2 Minute, 24 Second

Kafijas vēsture
Lai arī pastāv vairākas leģendas un teorijas, par kafijas atklāšanu, tomēr vēsturiski pirmā vieta, kur parādās info par kafiju, ir Jemena (Jemenas Republika), kas ir valsts Āzijas dienvidrietumos, Arābijas pussalas dienvidos.

Par kafijas kā dzēriena atskaites punkts ir 15. gadsimta vidus. Tieši te ir pirmā vieta, kur kafijas pupiņas tika grauzdētas un pagatavotas pirmo reizi tā, kā mēs to esam pieraduši darīt arī šodien. Kā kafija nonāca no Etopijas (kas uzskatāma par kafijas kā augļa dzimteni), nav skaidras informācijas, bet pirmie eksporta darījumi starp valstīm, sākās ap 1840. gadu.

16. gadsimta sākumā, kafija jau nonāca līdz Persijai, Turcijai un Ziemeļamerikai. 1600. gadu var uzskatīt arī par robežu, kad kafija tika līdz Eiropai (pirmā bija Itālija). Bet jau 1583. gadā, Vācijas zinātnieks (Leonhard Rauwolf) aprakstīja kafiju ar tās efektiem un īpašībām. Starp citu, līdz Brazīlijai kafija nonāca, tikai 1727. gadā, bet tās plantācijas tur parādās tikai pēc 1822. gada. Attiecīgi – Brazīlija kā kafijas eksportētājs, ir salīdzinoši nesens dalībnieks.

Interesants fakts – 1920. gadā, pusi no visas saražotās kafijas, izdzēra ASV.

Šobrīd kafija ir viens no populārākajiem dzērieniem pasaulē, lai gan tā pirmssākumos cilvēki gan baidījās no šī dzēriena (jo nācis no arābu pasaules), gan uztvēra ar skepsi. Londonā, sievietes pat parakstīja petīciju pret kafiju, ar pamatojumu, ka tā viņu vīrišķīgos vīrus, padara par vārgiem onkulīšiem. Protams, ka tam nebija nekāda pamatojuma un to visu var un vajag uztvert ar homoru. Bet viens ir skaidrs – kafejnīcas ātri tapa par tā laika “sociālo tīklu”. Arī šodien, ieejot kafejnīcā būs līdzīga aina: cilvēki sarunājas savā starpā, kāds lasa grāmatu, žurnālu… cilvēki socializējas, neskatoties uz to, ka var paņemt savu modīgo latte ar sojas “pienu” un sēdēt kādā no digitālajiem, sociālajiem tīkliem, kafejnīcas nav pazudušas un tās joprojām kalpo arī par socializēšanās vietu.

Arī šodien, var satikt daudz cilvēkus, kuri kafiju saista ar kaitējumu veselībai, bet patiesībā šī tēma ir arī klīniski pētīta (sīkāk par to šeit). Īsumā: 3 līdz 4 tases kafijas dienā nekaitē. Gluži otrādi, pat uzlabos veselības stāvokli. Protams, ka ne bez izņēmumiem – kaulu lūzumi un grūtniecība. Tāpat arī ir pētījums, kurš norāda uz faktu, ka kafijas dzērāji dzīvo ilgāk, nekā tās atturībnieki (par to sīkāk te). Kā arī tiem kuri dzer virs divām tasēm kafijas dienā, visdrīzākais ka būs mazāks risks “mirt ar sirdi” un arī par to, interesenti var palasīt sīkāk (tas būs te)

Tiem, kuri skaita kofeīnu – mājās gatavotā, aplietā kafijā, tas būs visvairāk. Tādā kafijā būs līdz pat 300mg kofeīna uz krūzi (nu apmēram kā 0.8 litri RedBul). Viena tasīte klasiska espresso būs ap 100mg kofeīna.

Šobrīd kafija ir kļuvusi par absolūtu ikdienu. Mēs to pērkam degvielas uzpildes stacijās, lielveikalos, uz ielas, gatavojam mājās vai dodamies uz kādu savu iecienīto vietu, kur dzert šo nu jau vēsturisko dzērienu. Neatkarīgi no tā ko māca kafijas vēsture.

Nākamā rakstā par kafiju, centīšos apkopot kafijas dzeršanas kultūras aspektus un mūsdienu kafijas lietošanas tendences. Sekos arī kafijas dzertuvju izpēte un kritika! 😉

Happy
Happy
100 %
Sad
Sad
0 %
Excited
Excited
0 %
Sleepy
Sleepy
0 %
Angry
Angry
0 %
Surprise
Surprise
0 %

Average Rating

5 Star
0%
4 Star
0%
3 Star
0%
2 Star
0%
1 Star
0%

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *